Jāņa Pauļuka darbi galerijā Antonija

Jānis Pauļuks (dzimis 1906. 2.IX Rīgā, miris 1984. 23.VI Rīgā), gleznotājs.

„Viņa māksla soļoja pa priekšu savam laikam. Tā ir liela laime un reizē nenovēršama nelaime, kas piemeklējusi gandrīz visus izcilus gleznotājus. Viņš ļoti mīlēja sauli, bija kaut kāda „saules kulta” pārstāvis – tāpēc viņa gleznās tik daudz saules un gaiša prieka. Tāpēc mēs mīlam un saprotam viņa mākslu, mīlam viņu pašu.

Nekas Pauļuka glezniecībā nav nejaušs vai nepārdomāts. Pat it kā neaprēķināts krāsu pilienu haoss. Pamēģināsim no tā kaut ko atņemt un redzēsim – kaut kā pietrūkst.” / Pauls Duškins /

J. Pauļuks strādājis eļļas tehnikā daudzveidojot to ar dažādiem tehniskiem eksperimentiem, kas vērojams arī šajā dabā. Pamatā nenoliedzot reālistiskas formas darbu veicis dekoratīvā manierē. Šim mākslinieka brieduma gadu darbam raksturīga nepiespiesta kompozīcija, bagāta krāsu palete, dzīva, dinamiska glezniecības maniere. Mākslinieks vairākkārtīgi dažādos savas dzīves posmos gleznojis pašportretus.

Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1938.– 41.g., izslēgts, 1944./45. g., izstājies) Daudzpusīgs mākslinieks, strādā dažādos žanros – ainava, klusā daba, figurālas kompozīcijas, portreti, marīnas. Mākslinieks var abstrahēt tēlu sistēmu kompozīcijās, tomēr vienmēr nolasāms pamatsižets, kas balstīts īstenībā. Pēdējais posms ir 1970./1980.-tie gadi, kad meistara daiļrade ieiet brieduma fāzē. Glezniecība kļūst atraisīta, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska. Apbalvojumi: 1981. g. Mākslinieku savienības diploms, 1986./87.g. izvirzīts Valsts prēmijai.

Piedzima lietuviešu strādnieka ģimenē. Brālis Pēteris Pauļuks – grafiķis, kaligrāfs. Bijis precējies ar gleznotāju Felicitu Pauļuku. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1938.– 41.g., izslēgts, 1944./45. g., izstājies). Mākslinieku savienības biedrs no 1945. g., vairākkārtīgi izslēgts un atjaunots. Izstādēs piedalījies no 1945. g.

Personālizstādes : Maskavā 1954. g.; Jūrmalā 1964. g., kopā ar K. Cīruli; Rīgā 1981., 1983. g.
Piemiņas izstādes: Rīgā 1986., 1991./1992. g.; Viļņā 1988. g.; Jūrmalā 1989. g.

Sācis kā kaligrāfs, izpildot valsts pasūtījumus. Strādājis Zemes ierīcības departamenta mērniecības nodaļā par zīmētāju un kaligrāfu. 1932.– 35. g. – Cēsu periods, pēc mācību beigām pievērsies tikai glezniecībai. Gleznojis tikai eļļas tehnikā, daudz eksperimentējis glezniecības tehnoloģijas jomā. Daudzpusīgs mākslinieks, strādā dažādos žanros – ainava, klusā daba, figurālas kompozīcijas, portreti, marīnas. Mākslinieks var abstrahēt tēlu sistēmu kompozīcijās, tomēr vienmēr nolasāms pamatsižets, kas balstīts īstenībā.

Pirmais daiļrades posms (1930./40.-tie gadi) raksturīgs ar pievēršanos klasiskām mākslas vērtībām, darbu pamattonis ir pelēcīgs, sudrabains, reizēm patumšs. Otrais posms (1950.– 60. g.) iezīmīgi ar krāsas, kā galvenā formas izteiksmes līdzekļa dominanti Pauļuka gleznās. Glezniecības maniere atraisās, krāsu palete kļuva gaišāka. Pēdējais posms ir 1970./1980.-tie gadi, kad meistara daiļrade ieiet brieduma fāzē. Glezniecība kļūst atraisīta, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu, ļoti dinamiska.

Kopumā tiek uzskatīts, ka mākslinieks radījis ap 600–700dartbu, taču 1975. g. viņa darbnīca tikusi apzagta un izdemolēta, tādēļ vairāku vērtīgu darbu atrašanas vieta nav zināma.

Apbalvojumi: 1981. g. Mākslinieku savienības diploms, 1986./87.g. izvirzīts Valsts prēmijai.

Pauļuks Jānis - piedāvājumā darbi - Saulains pavasaris, Meitenes uz soliņa, Karnevāls, Vāze ar ziediem, Jūrmala, Bērnu vasaras nometne, Pašportrets:

(Publicēts: Klasiskās Mākslas galerija "Antonija".)